Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, tomēr to līdzšinējā rīcība nesasniedz visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Tas secināts Valsts kontroles revīzijā, kurā vērtēts, cik efektīvi pašvaldības iesaista iedzīvotājus fiziskajās aktivitātēs.

REVĪZIJAS ZIŅOJUMS (PDF)

 ĪSUMĀ

  • Pašvaldībās nav radīti priekšnoteikumi mērķtiecīgam darbam iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo trūkst pilnīgu un ticamu datu par fiziski aktīvajiem iedzīvotājiem, viņu sadalījumu pa dažādām vecuma un dzimuma grupām, kā arī par fizisko aktivitāšu pasākumu izmaksām.
  • Pašvaldībās iedzīvotāju fizisko aktivitāšu īstenošanai izlietoti 3,7 milj. eiro.
  • 87 % sporta pasākumu ir pieejami bērniem un jauniešiem, citu iedzīvotāju grupu iespējas piedalīties fiziskajās aktivitātēs – ierobežotas.
  • Finanšu resursu sadalījumā zēnu un meiteņu sporta veidiem – būtiskas atšķirības.

“Revīzijā secinātais liecina, ka pašvaldību resursi nav vienmērīgi izmantoti visu iedzīvotāju fizisko aktivitāšu uzlabošanai. Infrastruktūra un pasākumi lielākoties jeb 87 % gadījumu ir pieejami bērniem un jauniešiem, savukārt pieaugušo, vecāku ar maziem bērniem, senioru un iedzīvotāju ar funkcionāliem traucējumiem iespējas piedalīties pašvaldību piedāvātajās fiziskajās aktivitātēs ir ierobežotas. Lai uzlabotu situāciju pašvaldībās, svarīgi apzināt un analizēt visu mērķgrupu iesaisti fiziskajās aktivitātēs – tas ir solis ceļā uz sporta infrastruktūras un pasākumu plānošanu, kas atbilst iedzīvotāju dažādajām vajadzībām,” skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

FAKTI

  • Latvija ir pēdējā vietā ES pēc veselīgi nodzīvoto gadu skaita.
  • Latvijā aptaukošanās izplatības līmenis sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju – liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim.
  • Fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju dēļ Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 966 904 darba dienu.
  • Izlasē iekļauto pašvaldību fiziski neaktīvo iedzīvotāju negatīvā ietekme uz ekonomiku 2022. gadā bija 39,2 milj. eiro. Katrs nepietiekami aktīvs iedzīvotājs (darbnespēja vai ierašanās darbavietā slimošanas laikā, tostarp fiziska vai garīga slimība, pazemināta produktivitāte, koncentrācijas trūkums vai nogurums) ekonomikai gadā izmaksā apmēram 814,21 eiro.

Pašvaldībās fiziskajām aktivitātēm pieejamie finanšu resursi lielākoties tiek novirzīti bērniem un jauniešiem, iesaistot viņus profesionālās ievirzes vai interešu izglītības programmās gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Kopumā tajās ir iesaistīti 20 % bērnu un jauniešu, kas ir tikai 4–5 % no visiem pašvaldību iedzīvotājiem. Resursu nepieciešamība bērnu un jauniešu fiziskajām aktivitātēm ir nozīmīga un netiek apšaubīta. Vienlaikus pašvaldības neizvērtē ieguldīto resursu samērību un ietekmi uz visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un veselību ilgtermiņā. Piem., vienlīdzīgas iespējas fiziskajām aktivitātēm nav iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem (ap 12 % iedzīvotāju) un senioriem (ap 20 % iedzīvotāju). Tāpat iedzīvotāju iespējas ierobežo sportam paredzētās infrastruktūras telpu noslodzes principi, kuras prioritāri ir pieejamas tieši bērniem un jauniešiem. Piem., Smiltenes pilsētā citiem iedzīvotājiem netiek piedāvāts laiks sporta zālēs, Balvos un Jelgavā sporta zāles individuālajiem sportot gribētājiem pieejamas vai nu agri no rīta, vai vēlu vakarā.

Tautas sports, kas var nodrošināt masveidīgāku un plašāku dažādu mērķgrupu iesaisti, pašvaldībās ir atstāts “pabērna lomā”. Saskaņā ar revidentu aprēķiniem no pašvaldību piešķirtā finansējuma sportam un fiziskajām aktivitātēm vidēji tikai 13 % ir novirzīti tautas sportam. Lai gan valsts sporta politikā līdzās bērnu un jauniešu aktivitātēm tautas sports noteikts par prioritāti, saskaņā ar revidentu aprēķiniem tam pieejamais valsts finansējuma apmērs nav lielāks par 3–5 % no sportam novirzītā finansējuma. Turklāt daudzās pašvaldībās tautas sporta aktivitātes pēdējos gados finansētas  no Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” līdzekļiem. Tā kā šis projekts noslēgsies jau šogad, pašvaldībām steidzami jāpieņem lēmumi par to, kā tautas sports tiks nodrošināts turpmāk.

Uzsvars uz bērnu un jauniešu iesaisti profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās, kā arī Latvijā pastāvošā bērnu agrīnā specializācija noteiktos sporta veidos liek pašvaldībām ieguldīt būtiskus resursus gan atbilstošā infrastruktūrā, gan kvalificētu treneru piesaistē. Revīzijas laikā pašvaldībās redzētais liecina, ka jau šobrīd pastāv grūtības nodrošināt pietiekamu skaitu kvalificētu speciālistu kvalitatīvu fizisko aktivitāšu organizēšanai un ilgtermiņā ir prognozējama šo grūtību palielināšanās. Zems  atalgojums un intensīvs nodarbību un sacensību grafiks ir daudzu sporta speciālistu ikdiena. Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole par radušos situāciju informēja Izglītības un zinātnes ministriju, aicinot to sadarbībā ar Latvijas Sporta federāciju padomi pārskatīt normatīvo ietvaru un faktisko situāciju par bērnu agrīnu specializāciju konkrētā sporta veidā un dalību oficiālās sacensībās, kā arī vērtēt šādas rīcības ietekmi un sekas.

Revīzijā secinātais  liecina arī par fiziskajām aktivitātēm pieejamo naudas resursu nevienmērīgu sadalījumu dzimumu griezumā. Pašvaldībās fiziskajās aktivitātēs iesaistīto zēnu un meiteņu skaits uzrāda ievērojamas atšķirības (66 % pret 34 %), turklāt vēl jo ievērojamāku atšķirību uzrāda konkrēto fizisko aktivitāšu analīze. Finansiāli ietilpīgākajos sporta veidos pārliecinošs vairākums dalībnieku ir zēni, piem., hokejs (97 %), smaiļošana (73 %), airēšana (71 %), BMX (81 %). Arī komandu sporta veidos vairākums dalībnieku ir zēni, tostarp basketbols (70 %), florbols (92 %), futbols (96 %). Valsts kontroles ieskatā, pašvaldībām jāanalizē šī nevienlīdzīgā resursu sadalījuma iemesli un jāīsteno pasākumi abu dzimumu līdzvērtīgai iesaistei fiziskajās aktivitātēs.

Pašvaldībām ir būtiska loma valsts kopējo mērķu sasniegšanā arī iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un sporta jomā. Tā kā Latvijā ar sportu vai sporta spēlēm 61 % iedzīvotāju nodarbojas reti vai nekad, un 35 % iedzīvotāji ar citām fiziskajām aktivitātēm nodarbojas reti vai nekad, sporta politikas mērķi paredz palielināt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs. Revīzijā redzētais liecina, ka daudzviet pašvaldības šo savu lomu neapzinās, jo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos mērķi ir noteikti vispārīgi un bez sasaistes ar valsts kopējiem mērķiem. Turklāt, lai gan valsts politika ir virzīta uz noteikta skaita iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, pašvaldībās informācija par iesaistītajiem iedzīvotājiem netiek uzkrāta, tā vietā aprobežojoties vien ar iedzīvotājiem rīkoto pasākumu skaitu. Rezultātā ne sporta politikas veidotājiem, ne pašvaldībām kā tās īstenotājiem nav iespēju novērtēt pašvaldību ieguldījumu valsts kopējo mērķu sasniegšanā un pārliecināties par īstenoto aktivitāšu efektivitāti.

Pašvaldībās trūkst analītiskas uzskaites un ekonomiski pamatotu datu par sniegto fizisko aktivitāšu pakalpojumu izmaksām. Tāpat pašvaldībām nav informācijas, cik tām izmaksā viens audzēknis katrā no piedāvātajiem profesionālās ievirzes sporta veidiem. Vienlaikus pašvaldības ir noteikušas vecāku līdzfinansējumu sporta izglītībai ar mērķi disciplinēt apmeklēt nodarbības. Tomēr revīzijā secināms, ka līdzfinansējums var ierobežot iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Turklāt salīdzinoši mazais vecāku līdzfinansējums un pašvaldību piešķirtās atlaides profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvei rada maldīgu priekšstatu par to, ka profesionālās ievirzes sporta izglītība ir pieejama ikvienam. Papildus līdzfinansējuma maksājumiem vecākiem jārēķinās ar pat vairākus tūkstošus (no 185 eiro līdz 4400 eiro) lieliem maksājumiem par inventāru, treniņnometnēm un dalību gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās.

Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldībām ir iespējas paplašināt un pilnveidot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas ļautu gan palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaitu, gan ļautu efektīvi apvienot pašvaldību un nevalstisko organizāciju resursus. Pašvaldības sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, gan piešķirot līdzfinansējumu (2022. gadā piecās revīzijā iekļautās pašvaldības – vairāk nekā 0,9 milj. eiro), gan nododot lietošanā infrastruktūru fizisko aktivitāšu nodrošināšanai, tomēr tās neapkopo informāciju un neizvērtē nevalstisko organizāciju sniegto ieguldījumu pašvaldības noteikto mērķu sasniegšanā un ietekmi uz iedzīvotāju fizisko aktivitāti. Tāpat naudas piešķīrumi nereti balstās uz vēsturisku pieredzi un izveidotām tradīcijām, nevis uz datiem un pierādījumiem balstītu analīzi.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Revīzijā Balvu, Olaines, Saldus, Smiltenes novadu un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai sniegti ieteikumi, kas sekmēs plašāku iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, proti, fiziski aktīvo iedzīvotāju īpatsvaram no 65 % 2022. gadā jāpieaug līdz 67 % 2025. gadā (Eirobarometra dati).

Plašāka informācija

  • Revīzijas ziņojums, infografika, ieteikumu ieviešanas grafiks u. c.:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pasvaldibas-veicina-iedzivotaju-iesaisti-fiziskajas-aktivitates

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

100 gadi KONTROLSPĒKA

2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iureneatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.

Informāciju sagatavoja

Aivis Majors

Sabiedrisko attiecību speciālists

Plašākai informācijai

Ivo Valdovskis

Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos

29274446 | E-pasts: ivo.valdovskis@lrvk.gov.lv